3.2. Izraksti no epifānijas teksta piemērus, kā dzejnieks raksturo vienu draugu, kā – otru! Ko paradoksālu tu saskati šajos raksturojumos?

Dzejnieks vienu draugu raksturo kā "vienu aci", otru kā "otru aci", "zābaku, kas katrs savā kājā", "es esmu viņas suns", "mana roka kādam nepatiesi iesitusi, tā iet un lūdz viņas rokai piedošanu", "viņa uzpūš man siltu elpu un iesit savas matrikulas stūrī", "bez manis viņas papīri ir nederīgi". Paradoksāli ir tas, ka draugi ir tik dažādi, bet tik nepieciešami viens otram.